Alus, svētki un Rīga bijuši kopā jau pilsētas pirmsākumos. Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam paveicās, ka cisterciešu mūku statūtos paredzēts aktīvs fizisks darbs. Čaklie mūki ne tikai uzbūvēja klosteri Daugavgrīvā, palīdzot sargāt pilsētu, bet arī darīja gardu alu. Gadsimtu gaitā rīdziniekiem alus tā iegāršojās, ka vecajā Rīgas Pilī – ordeņa mestru residencē - sāka alu brūvēt jau 1330. gadā, bet par Rīgas rātes uzliktajiem aldaru nodokļiem 1515. gadā palīdzēja uzcelt jauno Rīgas pili. Šis ir Valmiermuižas alus veltījums senajām brūvēšanas tradīcijām un Rīgas pilij, kurā mūsdienās mājo Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Valsts prezidents. Tam par godu esam īpašā dizainā ietērpuši Valmiermuižas klostera alu, kas ir mūku gadsimtiem slīpēts un pasaulē atzīts alus stils Valmiermuižas interpretācijā.
Tāpat kā kārtīgs mūks pirms svētkiem, rīkojāmies šādi – atrodam dižciltīgus apiņus, kas slaveni ar smalko aromātu. Izvēlamies trīs iesalus medainam saldumam un šķipsniņu koriandra. No beļģu brūveriem, kur klostera alus tradīcija vēl dzīva, noskatām speciālo klostera alus raugu. Tad klāt liekam Valmiermuižas akas ūdeni, vāram, raudzējam 20 grādu temperatūrā, kam seko lēnā pēcraudzēšana jeb alus noguldīšana uz trīs nedēļām. Alu filtrējam, bet nepasterizējam, lai garšīgāks. Svētki ir klāt, baudot dzintarkrāsas eilu, kur aromāta buķetē savijas salds biskvīts un ceptu banānu karuselis ar ruma un pikantu garšvielu noti. Garšā žāvētu augļu, medus, vieglas karameles un banānu saldumu papildina maigi piparots apiņu rūgtums, un pēcgaršu iekrāso koriandra asumiņš.