Līdz ar jūgenda arhitektūru Baltijas porteris ir viena no tām 19. un 20. gadsimta mijas liecībām, kas turpina mūs iepriecināt arī 100 gadu vēlāk. Savulaik šis alus stils bijis tik iecienīts, ka smalkas dāmas un kungi to baudījuši īpašās porternīcās. Valmiermuižā brūvēto un Rīgai veltīto klasisko porteri šajā laidienā esam papildinājuši ar citu, ne mazāk latvisku garšu – Latvijas dārzos audzētām upenēm.
Glāzē līst ļoti tumšs, pret gaismu melnas kafijas brūnumu atblāzmojošs, zīdains porteris. Smaržā ar žāvētiem augļiem bagātināts rupjmaizes kārtojums, ko mirkli vēlāk papildina rūgtenas grauzdētas kafijas, ļoti tumšas šokolādes un upenes notis. Garšas sākumā – salds, žāvētiem augļiem un rumu bagāts pudiņš, kura garnējumā izmantotas sulīgas, īpatni skābenas upenes. Pilnmutīgā, zīdainā malka pēcgaršā –
līdzsvarota un sildoša kafijas un upeņu saspēle.