Klostera alus zorti pasaulē slavenu reiz padarīja beļģu mūki, taču mūsdienās tā brūvēšana notiek arī ārpus klosteru sienām. 13. gadsimtā, jau gadu pēc Rīgas dibināšanas cisterciešu mūki, kas pazīstami ar dažādām smalkām prasmēm, tostarp arī miestiņa darīšanu, Bīskapa Alberta aicināti, uzbūvēja klosteri Daugavrīvā. Stāsts par Rīgas dibināšanu un Daugavgrīvas klosteri iedvesmojis Valmiermuižas alus saimnieku izbrūvēt savu klasiska klostera eila versiju, kam pamatā cisterciešu mūku daudzos gadu simtos izkoptais alus stils.
Klostera eila brūvēšanā izmantojam trīs iesalus medainam saldumam, dižciltīgus aromātiskos apiņus un noslēgumā pievienojam šķipsniņu koriandra. Raudzējot pievienojam beļģu klostera eila raugu. Raudzēšana notiek 20 grādu temperatūrā, kam seko lēnā pēcraudzēšana jeb noguldīšana trīs nedēļas. Alu filtrējam, bet nepasterizējam. Dzintarkrāsas klostera eils. Eilam raksturīga un izteiksmīga aromātu buķete – salda biskvīta un cepta banāna karuselis, ko iekrāso viegli reibinoša ruma atblāzma un papildina pikantu garšvielu nots. Garšā žāvētu augļu, medus, vieglas karameles un banānu saldumu papildina maigi piparots apiņu rūgtums, un pēcgaršu iekrāso koriandra asumiņš.
| Alc. tilp. | 6,7 % |
| Alus stils | Klostera eils /Abbey ale |
| Krāsa / EBC | 25/ dzintara |
| Blīvums / °P | 16,5 |
| Rūgtums / IBU | 15 |
| Apiņi | ‘Tettnanger Tettnang’ (Vācija) |
| Iesals | Gaišais karameļu, tumšais Minhenes un Pilzenes iesals |
| Īpašais | Augļains, salds, nav rūgts |
| Baudīšanas temperatūra | +5–6 ℃ |
| Saderība | Baudāms pie mīkstajiem sieriem, fritētām uzkodām, vistas salātiem, grillētiem zivju ēdieniem un dārzeņiem |
Alus Latvijā jau kopš senseniem laikiem ir bijis saimnieka lepnums, kas nesteidzīgi brūvēts uz lieliem godiem. Cienot ieražas, Valmiermuižā pacietīgi darām dzīvo alu un kopjam alus baudīšanas kultūru, lai, gluži kā sendienās, alus svētku galdā stāvētu goda vietā.
