2024. gada 25. februāris

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, šodien, 15. februārī, Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei. 

 
Neatkarīgos aldarus satrauc iecerētie tirdzniecības papildu ierobežojumi alum, kas būtiski mazinās vietējo un mazo alus darītāju konkurētspēju, tālāk sekmējot alus importu un Latvijas ekonomisko atpalicību. Neatkarīgie aldari aicina nacionālajam dzērienam alum likumā paredzēt no stiprā alkohola atšķirīgus un atbalstošākus tirdzniecības noteikumus jeb regulējumus līdzīgi kā citās pārtikušās Rietumeiropas valstīs, kurās alus ir nacionālais dzēriens.

Kā vēstulē lēmumu pieņēmējiem norāda neatkarīgo un mazo aldaru pārstāvji, šobrīd Latvijas alus darītāju izaugsmei un konkurētspējai ir vairāki būtiski šķēršļi. Covid-19 pandēmijas laikā neatkarīgie aldari cieta vissmagāk, jo lielu daļu šo ražotāju biznesa apjoma veido pārdošana restorānos un bāros, kuru darbība vairākus gadus bija būtiski ierobežota. Tam sekojošā energokrīze (jo alus darīšana ir energoietilpīga), Euribor kāpums (alus darīšana prasa lielus kapitālieguldījumus) un akcīzes pieaugums (no 1. marta šogad) līdz ar iecerētajiem tirdzniecības papildu ierobežojumiem alum ir pārāk liels slogs mazajiem alus darītājiem Latvijā. Un tas nav viens vai daži tirgus dalībnieki: Latvijā darbojas 64 neatkarīgas alus darītavas, kas vēlas brūvēt savā zemē, attīstot mūsu valsts ekonomiku, stiprinot nacionālo identitāti un piederības sajūtu, kopjot nacionālā dzēriena alus tradīciju un sekmējot patriotismu un gardēžu tūrismu.

Latvijas Neatkarīgie aldari vērsušies pie Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas un Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša, aicinot veikt pasākumus, kas atturētu alus importētājus, izplatītājus un tirgotājus no iespējamas pircēju maldināšanas un liktu precīzi norādīt alus izcelsmes valsti tirdzniecības vietās, izceltu Latvijā brūvētu amata alu starptautiskos un vietēja mēroga valsts un pašvaldību finansētos svētkos, festivālos un pasākumos, uzņemot viesus un pasniedzot valsti prezentējošas dāvanas, kā arī mīkstinātu tirdzniecības ierobežojumus Latvijā darītam alum un citos veidos stiprinātu neatkarīgās alus darītavu konkurētspēju, lai tā mazinātu alus importu.

“Mūs satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem mazajiem alus darītājiem, nosakot vienādus spēles noteikumus kā alus, tā stiprā alkohola un destilātu tirdzniecībai, kuri būtiski ietekmējuši gan alus ražotāju konkurētspēju, gan vietējā amata alus vietu veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju ar latviskiem nosaukumiem. Turklāt tas ir absolūti nepareizi, ka Latvijas nacionālajam dzērienam neatrodas godpilna vieta mūsu valsti reprezentējošos pasākumos, piemēram, starptautiskās izstādēs, kur kvalitatīvs Latvijā brūvēts alus ne tikai pārsteigtu ar savām garšas īpašībām, bet arī vēstītu par mūsu sensenajām tradīcijām un to izaugsmi šodien. Aicinām politiķus ne vien Jāņos, bet arī ikdienas darbos un lēmumos vairāk atbalstīt nacionālā dzēriena – alus – konkurētspēju!” saka biedrības “Latvijas Neatkarīgie aldari” priekšsēdētājs, alus darītavas “Labietis” pārstāvis Reinis Pļaviņš.

Viņš piebilst, ka tā vietā lielveikalos Latvijas karoga simbols vieglu roku bieži tiek piešķirts alum, kas ir vietējais tikai etiķetes pēc. “Patiesībā lielākā daļa alus ar latviskiem nosaukumiem pieder lieliem starptautiskiem koncerniem un tiek ražots Lietuvā, Igaunijā vai Skandināvijā, tādējādi, iespējams, maldinot patērētājus un radot aplamu priekšstatu ne tikai vietējiem pircējiem, bet arī ciemiņiem no citām valstīm,” norāda R. Pļaviņš.

Aldari uzsver, ka alus vēsture ir cieši savijusies ar Latvijas kultūru: gadu simtiem alus ir bijis Latvijas nacionālais dzēriens, kas putojis gan godos, gan citos svētkos, tā brūvēšana un baudīšana skanīgi aprakstīta latviešu tautasdziesmās un ticējumos. Arī mūsdienās, kā liecina 2024. gada janvārī OMG Snapshot veiktā 1000 Latvijas iedzīvotāju aptauja, 64% piekrīt apgalvojumam, ka alus ir Latvijas nacionālais dzēriens, un 88% dod priekšroku Latvijā darītam alum, tā apliecinot savu patriotismu un alum piešķirot nacionālā kultūras mantojuma godu.

“Alus ir neatņemama Latvijas svētku kultūras sastāvdaļa. Tādēļ mums ir svarīgi kopt alus baudīšanas kultūru, sekmēt alus darīšanu Latvijā un eksportu. Alus tirdzniecība Latvijā ir politiķu pārregulēta, salīdzinot ar citām Rietumeiropas alus valstīm. Tādēļ tieši no 100 tautas kalpu tālredzīgiem lēmumiem atkarīga neatkarīgo aldaru konkurētspēja Eiropā nākotnē. Viens nav karotājs. Esam apvienojuši spēkus, lai amata brāļi kopā sadarbotos un cīnītos par nacionālā dzēriena darīšanu Latvijā un sekmētu tā eksportu,” stāsta viens no biedrības līdzdibinātājiem, “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrībā šobrīd apvienojušies 14 vietējie mazie alus brūvētāji, kas alu ražo Latvijā un kuru kapitālā vismaz 51% pieder Latvijas pilsoņiem: “Teika”, “Duna”, “Manufaktūra”, “Labietis”, “HAT Brewery”, “Trofeja”, “Malduguns”, “Puta”, “IndieJānis”, “Valmiermuiža”, “Nurme”, “Kussh”, “Alūksnes alus” un “Viedi”. Biedrības misija ir veicināt atbildīgu alus baudīšanas kultūru, svinēt alus daudzveidību, cienīt un kopt Latvijas alus darīšanas tradīcijas, sekmēt neatkarīgo darītavu attīstību un neatkarīgo aldaru sadarbību, atklāti vēstīt un izglītot par alus izgatavošanas vietu un sastāvdaļām, darīt redzamus alus darītavu īpašniekus un kopā spilgti iezīmēt Latvijas vārdu pasaules alus kartē.

Plašākai informācijai:
Reinis Pļaviņš
Tel.: 29126497
E-pasts: info@aldari.lv