Valmiermuižas vārds vēstures annālēs atrodams kopš 13. un 14. gadsimta mijas, kad Valmieras pilij pieder varens krogs, kur tirgo kungu alu. Pirmsākumos Valmieras muiža atrodas Valmieras pils tuvumā, tomēr jau ap 1624. gadu to aizceļ prom uz vietu, kur Valmiermuižas alus darītava atrodas patlaban.
1762. gadā muiža iegūst jaunu saimnieku Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princi Pēteri Augustu Frīdrihu, kurš muižu saņem dāvanā par uzticīgu kalpošanu Krievijas tronim. 1764. gadā viņš te uzceļ varenu medību pili ar briežu dārzu un citām lustēm viesu izklaidēšanai. Prinča viesmīlības dēļ Valmiermuižu daudzina gan tuvu, gan tālu, turklāt pils atrodas netālu no ceļa, kas ved no Rietumeiropas uz Pēterburgu, tāpēc še bieži ciemojas smalki viesi.
Kari Valmiermuižu nesaudzē, nopostot gandrīz visas krāšņās ēkas, tomēr 2006. gadā Aigars Ruņģis, dzimis valmierietis, kopā ar uzņēmīgiem ļaudīm sāk muižā būvēt mazu alus darītavu, lai atdzīvinātu te valdījušās viesmīlības tradīcijas un darītu gardu alu, kas atkal nestu Valmiermuižas vārdu pasaulē. Celtniecību pabeidz 2008. gada vasarā.
Paiet vēl gads, līdz tālās zemēs atrod labākos apiņus un iesalus, un tad, pacietīgi urdot un pētot, top alus recepte un pirmās proves. Tikai 2009. gadā Vidzemes stingrie vīri, Valmiermuižas gaišo alu nogaršojuši, atzinīgi paloka galvas. Tad saimnieks zina – nu var ar tīru sirdi Valmiermuižā darīto piedāvāt ikvienam, kurš prot novērtēt krietnu alu.
Apjaušot, ka galvaspilsētas kundes alkst Valmiermuižas brūvējumus baudīt ikdienā, 2011. gada janvārī Rīgā atver Valmiermuižas alus vēstniecību Aristida Briāna ielā, kur sagādāt visu svētku galdam vajadzīgo. Zīmīgi, ka vēstniecība iekārtota vietā, kur vēsturiski gaisā virmojis alus garainis, jo vairāk nekā pirms 100 gadiem te atradusies alus darītava. 2022. gadā priecējot alus baudītājus Pārdaugavā – tiek atvērta arī Valmiermuižas alus vēstniecība Āgenskalna tirgus atjaunotajā paviljonā. Lietišķi smalko sarkano ķieģeļu ēku racionālajā jūgendstilā projektējis ražīgais Rīgas pilsētas arhitekts, Latvijas kultūras kanonā iekļautais Rihards Šmēlings, un tā pabeigta 1914. gadā.
Te nedrīkst aizmirst arī par kaimiņiem – Igaunija ir pirmā valsts, uz kuru Valmiermuižas alus darītava uzsāka eksportēt savus brūvējumus un arī pirmā, kurā atvērta Valmiermuižas alus vēstniecība ārpus Latvijas – 2021. gadā Telliskivi radošajā kvartālā Tallinā.
Ja vēlamies augt un attīstīties, stāvēt uz vietas nedrīkst, tāpēc Valmiermuižas alus saimnieks kopā ar saimi diendienā strādā, lai Latvijā laba alus netrūktu un senās ieražās balstītā alus baudīšanas kultūra atkal uzplauktu.
Nesteidzīgi darot Latvijā un ārpus tās iecienītās alus šķirnes, Valmiermuižas alus meistari turpina meklēt jaunas garšas, lai arvien pārsteigtu prasīgo alus baudītāju. Tā, apkārtnes vēstures rosināts, 2015. gadā Valmiermuižas alus saimnieks atjauno leģendāro „Kokmuižas alus darītavas” zīmolu un uzsāk eilu brūvēšanu. Tajā pašā gadā Vaidavas ezera krastā tiek atvērta GARDU MUTI vasarnīca Vaidavā, lai ar spirdzinošiem dzērieniem un izsmalcinātiem našķiem veldzētu laiskos atpūtniekus.
Lai nestu Latvijas vārdu pasaulē, Valmiermuižā sparīgi strādā ar ārzemju kundēm. Jo Valmiermuižas alus saimnieks ir cieši apņēmies, ka darītavas veikums reiz būs tikpat godāts un pieprasīts kā savulaik Baltijas porteris.
100 % SIA „Valmiermuižas alus” darītavas kapitāldaļu pieder SIA „Valmiermuižas ieguldījumu fonds”, kas dibināts, lai attīstītu „Valmiermuižas” zīmolu ilgtermiņā, popularizētu Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmētu Valmiermuižas alus eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % – Austrijas ieguldījumu fondam „Industrieliegenschaftenvervaltungs AG” (ILAG) un 16 % – Austrijas uzņēmumam „MVF40 Beteiligungs GmbH”.
Aiz katra, pat šķietami vismazākā darba stāv gādīgas rokas, ass prāts, cieņa un godprātība pret saviem pienākumiem. Ik dienu Valmiermuižā strādā ap 110 cilvēku, kuri, saskanīgi līdzdarbojoties, dara visu, lai radītu gardu alu un rūpētos par viesiem kā Valmiermuižā, tā Rīgā, Vaidavā un Tallinā. Vasarā viņiem piepulcējas vēl pārdesmit čaklu roku un apgādā ar alu baudītājus.
