Kad vasara galā un saules pilnās dienas aiz muguras, gaišos, spirdzinošos lāgerus un pilzeniešus kārojas retāk. Garajās krēslas stundās pie iekurta kamīna vairāk piestāv nesteidzīgi stāsti un nesteidzīgi brūvēts, tumīgs tumšais alus. Tieši tāds ir Valmiermuižas ziemas alus, kuru darītava piedāvā tikai no Mārtiņiem, kad latviešu zemnieks pabeidz rudens darbus, atver vārtus ziemai un mēģina paraudzīties nākotnē, līdz Meteņiem, kad jākāpj kalna galā, jāskatās, vai jau netuvojas pavasaris – un tad jāšauj kamanās lejup, lai lini augtu garāki.
Valmiermuižas ziemas alus ir brūvēts no viena tradicionāla un diviem īpaši sarūpētiem iesaliem. Gan gaišo, gan tumšo karameļu iesals gatavo, graudus pēc diedzēšanas „sautējot” — un tikai tad kaltējot, turklāt kaltēšana notiek augstākā temperatūrā nekā, piemēram, Pilzenes iesalam. Pamatīgais alus līst glāzē kastaņbrūns, ar tik tikko jaušamu granātkrāsas atblāzmu, uzsitot ziloņkaula krāsas putu cepuri. Smaržā nolasās bagāts iesala saldums ar karameles, grauzdējuma un rozīņu notīm. Garšā pilnmutīgs, karamelīgs iesals, ko papildina garšvielu un žāvētu augļu nianses. Ilgajā pēcgaršā ar bagāto iesala
buķeti saspēlējas līdzsvarots apiņu rūgtums.