Spītējot nozares grūtībām, “Valmiermuižas alum” – rekordu gads

Valmiermuižas alus darītava no janvāra strādā ar pilnu jaudu. Gada pirmajos septiņos mēnešos apgrozījums audzis par 5 %, sasniedzot 6,7 miljonus eiro; palielinājies gan zeltera (+20 %), gan bezalkoholiskā alus (+40 %) pārdošanas apjoms, ko veicinājis eksports un jaunu garšu parādīšanās Valmiermuižas piedāvājumā. Pašlaik “Valmiermuižas alus” nodrošina plašāko bezalkoholiskā alus garšu klāstu mazo alus darītavu vidū, bet bezalkoholiskais alus veido jau 11 % no kopējā “Valmiermuižas alus” brūvējumu apjoma. Ļoti veiksmīga izvērtusies pudeļu mazgātavas darbība: tiek mazgātas gan alus, gan zelteru stikla pudeles, un kopumā 90 % no visām pudelēm atgriežas atkārtotā apritē. 

Veiksmīgs bijis arī eksportēto litru apjoma pieaugums – 20 %, savukārt restorānos un bāros eksporta tirgos lejamais alus pārdots par 50 % vairāk nekā iepriekš. “Valmiermuižas alus” pieejams Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā. Par 30 % palielinājies arī uzņemto viesu skaits ekskursijās Valmiermuižā; puse no tiem ir ārvalstu viesi.  

“Esam lepni, ka mūsu alu no pirmās dienas brūvējam tikai Latvijā, tikai Valmiermuižā un ka mūsu veikumu arvien vairāk novērtē arī ārpus Latvijas. Valmiermuižā aizvadītais gads un šī gada septiņi mēneši ir bijuši visveiksmīgākie uzņēmuma vēsturē, taču to pašu diemžēl nevar teikt par alus nozari kopumā. Restorānos un bāros vēl neesam sasnieguši 2019. gada līmeni un turpinām atmaksāt Covid-19 laikā radušos nodokļu parādus, kad ļoti daudz mucās jau sapildītā alus nācās norakstīt restorānu un bāru pēkšņās darbības ierobežojumu dēļ. Un, protams, visa nozare, bet it sevišķi mazie alus darītāji negatīvi izjutīs jaunos alkohola tirdzniecības noteikumus. Piemēram, mūsu veikalā pie alus darītavas pēc plkst. 18.00 svētdienās pārdevām aptuveni 15 % no kopējā svētdienas alus apjoma – galvenokārt tūristiem –, kas tagad vairs nebūs iespējams,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis. 

Viņš norāda – augusts ir karstākā alus sezona, kad mazajiem alus darītājiem svarīgs katrs viesis un katra minūte, lai nopelnītu ziemai, tāpēc jaunos noteikumus būtu bijis daudz labvēlīgāk ieviest rudenī, kad aktīvā alus sezona būs noslēgusies. 

“Latvijas alus nozarei atšķirībā no Valmiermuižas pagājušais gads bija antirekordu gads, un arī šogad lietainās vasaras dēļ prognozes nav iepriecinošas. Pēc jaunākajiem Eurostat datiem Latvija pērn jau ierindojās pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc izbrūvētā alus apjoma un ir kļuvusi par lielāko alus importētāju Eiropā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Lai arī mums pašiem ir labākais gads vēsturē, vienlaikus apzināmies, ka valsts politika pret mazajiem un neatkarīgajiem alus brūžiem nav labvēlīga. Nozare Latvijā jau ilgstoši cīnās ar nesamērīgu nodokļu un tirdzniecības ierobežojumu politiku, kas būtiski apgrūtina mazo un neatkarīgo aldaru spēju augt, ieguldīt un konkurēt nacionālā un starptautiskā mērogā. Ir ļoti grūti Austrijas investoram paskaidrot, kāpēc Latvijā, kur alus patēriņš ir būtiski mazāks nekā Austrijā, ierobežojumi alus tirdzniecībai un akcīzes nodokļi ir krietni lielāki,” uzsver Aigars Ruņģis. 

Mazās alus darītavas saražo tikai aptuveni 3 % no valsts kopējā absolūtā alkohola patēriņa un aptuveni 6 % no kopējā Latvijā pārdotā alus, bet jaunie ierobežojumi tās skar vissmagāk, jo līdz ar akcīzi alum, kas kopš alus darītavas izveides ir pieckāršojusies un celta divreiz straujāk nekā stiprajam alkoholam, nu jārēķinās arī ar papildu tirdzniecības ierobežojumiem, kas mazo alus darītavu konkurētspēju pavājinās vēl vairāk. 

“Valmiermuižā esam aizvadījuši 17 nepārtrauktas izaugsmes un attīstības gadus, kas ir prasījis milzīgu komandas darbu. Bet nu esam nonākuši pie nopietna jautājuma, vai ir vērts investēt attīstībā, redzot valsts nedraudzīgo politiku attiecībā pret alus nozari Latvijā. Alus darīšana prasa ļoti lielas ilgtermiņa investīcijas. Lai tādas plānotu, investoriem un nozarei ir svarīga stabilitāte un paredzamība. Vai cīņa pret mazajām alus darītavām samazinās žūpošanu? Diez vai. Taču strādāt ar esošajiem plus jaunajiem ierobežojumiem alus darītājiem būs kā peldēt Gaujā pret straumi: prasa daudz enerģijas, bet uz priekšu netiec, un pretstraume kļūst arvien spēcīgāka,” kritiski noskaņots ir “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis. 

Viņš rosina domāt nevis par vēl lielāku alus nozares regulāciju, bet gan par nozares konkurētspējas celšanu, lai neesam Eiropā pēdējā vietā. Līdz šim biedrības “Latvijas Neatkarīgie aldari” (kuras biedru rindās ir arī “Valmiermuižas alus”) politiķiem sniegtie ieteikumi nozari papildus neapgrūtināt ir palikuši nesadzirdēti, kaut arī iekļauj vērtīgus piemērus no tādām alus lielvalstīm kā Beļģija, Vācija un Austrija, kur kopējais alkohola patēriņš ir būtiski zemāks nekā Latvijā un ierobežojumi alus nozarei – ievērojami mazāki. “Arvien vairāk importējot alu, Latvija turīgāka nekļūst”, secina Aigars Ruņģis. 

*Eurostat dati par saražoto un realizēto alus apjomu, importu un eksportu

Par “Valmiermuižas alu”

SIA “Valmiermuižas alus” ir mazā muižas alus darītava, kas 100 % pieder SIA “Valmiermuižas ieguldījumu fonds”. Tas dibināts ar nolūku attīstīt amata alus darīšanu Valmiermuižā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt Valmiermuižā darītā amata alus eksportu. 

60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Austrijas ieguldījumu fondam “Industrieliegenschaftenverwaltung AG” (ILAG) un 16 % ‒ Austrijas uzņēmumam “MVF40”. Valmiermuižas alus ir viens no kustības “Latvijas Neatkarīgie aldari” dibinātājiem ar mērķi sekmēt nacionālā dzēriena alus darīšanu Latvijā.  

Papildu informācija:
Zane Berķe
SIA “Valmiermuižas alus” vēstnese
T. 20025206
zane@deepwhite.lv